Izlasīju tobrīd modē nākušo grāmatu par tām pašām nokrāsām un izlēmu – man arī būs tādas un vēl labākas nokrāsas. Ievietošu internetā sludinājumu un viss notiks! Kad sāku prātot par sludinājuma tekstu, mazliet aizdomājos. Negribējās tā uzreiz piedāvāties kalpones vai verdzenes lomai. Nav droši – satikšu vēl kādu maniaku un nevarēšu pēc tam draudzenēm palielīties par piedzīvoto un pārdzīvoto. Tāpēc izlēmu – labāk meklēšu kādu, kurš pats sapņo pakļauties sievietei. Negribēju sasolīt nez kādus brīnumus, tāpēc nolēmu rakstīt vienkārši: „Nopēršu vīrieti! Jaunākus par tik un šitik gadiem lūdzu nerakstīt! Nerakstīt arī tiem, kuri gribētu par to tikai parunāties!”

Ieliku sludinājumu vairākos portālos un gaidīju reakciju. Atsaucība bija, pieredzi ieguvu.

Pirmā rakstītāju kategorija bija lasītnepratēji. Iespējams, ka viņi nemaz nelasa sludinājumus, bet raksta visiem jaunajiem sludinājumu ielicējiem pēc kārtas. Kā citādi varētu izskaidrot faktu, ka atsaucās pat divdesmit gadus jaunāki nekā norādīts sludinājumā. Viņiem uz pēdām mina tie, kas nebija izlasījuši piedāvājumu nopērt, bet cerēja apmierināt kādu citu savu vajadzību, piemēram, ātro seksu pusdienas laikā. Jāpiebilst, ka jaunuļi ir visai neatlaidīga grupa (cerams, ka tas izpaužas arī citās dzīves jomās), jo ilgi neatstājās ar jautājumiem – nu kāpēc nē, vai tiešām nē un varbūt tikai šoreizīti tomēr jā.

Otrā grupa bija mūžīgie rakstnieki un bilžu vācēji - viņi saskatījušies bildes un filmas, fantazē par to, kā viņam patīk šis seksa veids, ka viņi ir gatavi izpildīt Kundzes vēlmes un tas sagādā viņiem neaprakstāmu baudu. Viņi ir gatavi laizīt un skūpstīt to zemi pa kuru Kundze staigā un darīs visu kā labākajās seksa filmās, tikai tālāk par saraksti netiek un pāriet pie jauna sludinājuma.

Trešā grupa - virtuāļi - tekstu baudītāji, kuri apbēra mani ar jautājumiem - kā Tev to patīk darīt, kādā pozā Tev patīk pērt, kā Tu būsi ģērbusies, ko TU pašlaik dari - NU LŪDZU izstāsti sīki un smalki pa sekundei. Un vēl - pastāsti, vai Tev tagad ir kājās biksītes. Ja tev patīk par TO rakstīt, tad te varēja izvērsties un abiem būtu labi. Iespējams pat, ka attiecību kļūtu nopietnas un turpinātos pie Web kameras.

Ceturtā kategorija - nezinīši - izmēģinātāji. Viņi vispirms pavaicāja, kāpēc gribu pērt, kad sāku stāstīt par Greja nokrāsām un BDSM piekritējiem, prasīja "a kas tas ira?" (gogles tantei jau slinkums pajautāt). Ja bija laiks un labs garastāvoklis, nedaudz mēģināju paskaidrot, kas tas ir, tad nu viņi nopīkstēja, ka laikam vēlētos pamēģināt.

Piektā grupa - tikumīgie gaismas bruņinieki, kuri metās mani apsaukāt par perversu slimnieci. Daži bija gatavi upurēties un pretēji savai pārliecībai pat ķerties pie pēršanas, lai mani pāraudzinātu vai gluži vienkārši piedraudēja izmest pa logu, jo es, piedāvājot pērienu, apkaunojot visu vīriešu sugu.


Nākošā, sestā kategorija - fiksie draiskuļi, kuri bija gatavi pērienam, ja vien to apvienojam ar seksu un paspējam to izdarīt pusdienlaikā mašīnas aizmugurējā sēdeklī vai kādā kāpņu telpā.

Septītā grupa bija tie, kas savā dzīvē izmēģinājuši daudz ko un viņiem šķiet, ka tieši šis pasākums sagādās viņam vislielāko prieku un neaprakstāmo baudu. Tikai problēmas sākās, kad vaicā, kas ir pieņemams un kas nē. Pērt nedrīkst, jo paliek pēdas un sieva vai draudzene redzēs un tas taču sāp. Tad vēl sākās pasūtījuma sadaļa - tev jābūt astoņpadsmit gadus vecai ar perfektu augumu un pilno lateksa un mežģīņu garderobi.


Astotā grupa ir piedzīvojumu meklētāji. Viņi visam piekrīt un ir gatavi baudīt, tikai pie pirmā peramā rīka plaukšķa, kurš pat nav stiprs, sāk bļaut: „beidzam un pārejam pie seksa sadaļas - pie klasikas misionāra pozā!”


Devītā grupa meklē skaistu dzīves draudzeni, ar kuru var parunāt, parādīt draugiem, iedzert vīnu un iebaudīt kādu delikatesi. Seksā aizspriedumu viņiem nav, bet, kad tiek līdz pērienam, viņi ātri vien ierosina pāriet pie klasikas. Kāpēc pirkt kravas mikroautobusu, ja tu brauc trīs pieturas līdz darbam Vecrīgā?


Desmitā grupa seksā ir izbaudījusi pilnīgi visu un gatavi darīt jebko, jo parasts sekss jau vairs nespēj sagādāt viņiem baudu. Viņiem var braukt pāri ar tanku un izdrāzt ar roku līdz elkonim ieskrējienā.

Vienpadsmito grupu, ja jārunā pieklājīgiem vārdiem, saukšu par dīvaiņiem. Izpausmes dažādas (par laimi, tikai virtuālas) arī tādas, kuras pat nav vēlmes atcerēties un aprakstīt. Nevainīgākais no piemēriem – atrakstīja, ka piedāvājums nopērt un BDSM esot tikai manas fantāzijas, man nemaz neesot drosmes pamēģināt un nekad arī nebūšot. Nu, vispār, varbūt viņš apžēlošoties un došot tādu iespēju, bet tas jau nu esot skaidrs, ka es nobīšos. Nebīstoties? Lai atsūtot savu foto. Atbildēju, ka neredzu vajadzību pilnīgi anonīmam profilam kaut ko sūtīt. Piedāvāju sarakstē pāriet uz citu portālu, kurā cilvēki ir ar īstajiem vārdiem (pārsvarā). Nē, tur viņš neesot. UN vispār - lai es beidzot būt mīkstā (nez, kā sieviete tāda var būt?) un sūtot vairākus foto. Nesūtu. Nākošā dienā šis drosminieks....nē, nevis ieradās pie manis mājās, bet gan bija izdzēsies no portāla.

Vēl viens savdabīgs pilnmēness produkts pavaicāja, vai es vēloties noklausīties solo klavierēm. Nu sakiet, lūdzu, ko jūs saprastu ar šādu piedāvājumu? Pareizi, virtuālo seksu. Tā es arī sapratu un laipni paskaidroju, ka nevēlos. Bet sūtītājs uzsprāga, paziņojot: "ES TIEŠĀM SAPROTU, KĀPĒC LATVIEŠI IZMIRST - JO VIŅI IR STULBI! ES VĒLREIZ SAKU, ES KOMPONĒJU MŪZIKU, BET TEV JAU, PROTAMS, VISSSSSSS SKAISTAIS DZĪVĒ IR SVEŠSSSSSSS! DURA!" Manus iebildumus, ka neesmu šajā lapā manījusi tik augsta garīgā lidojuma būtnes, kas ar solo koncertu tiešām saprastu solo koncertu, nevis rokdarbus kā tādus, viņš neņēma vērā un tā arī palika, apvainojies uz visu sieviešu dzimumu. Nu labi, tas ir, slikti, bet vienalga arī māksliniekam nepiedien tā lamāties uz dumjo tautu, tad viņš fiksi vien degradējas uz viņu/manu līmeni.