Ievads.
Ir dienas kad Tu pēc darba ej pa ielu spārdīdams savu akmeni,par sauļojoši silto asfaltu. Un mēģini viņu noturēt pēc iespējas ilgāk taisni,sevis vēlamajā trajektorijā,bet ne vienmēr tas izdodas.
Tā gadījās arī Arnim-parastajam latvietim,kurš pēc algas dienas lēni,negribīgi vilkās mājup pie sievas ar saviem trim bērniem.
Stāsts.
Algas dienā nebiju izlaidis nevienu reizi,lai ieskrietu piemājas bodītē,pēc aliņa. Paši saprotat-trīs bērni un sieva. Zāģis un ēvele.
Viens izdzertais alus liek aizdomāties arī par par savām vajadzībām ne tikai kalpot ģimenei. Nauda ir,viens zvans un ar kolēģi dodos uz Rīgu,lai iekarotu vietējos bārus un protams Avotu ielu. Pēc diviem izdzertiem brenguļiem un neskaitāmiem sievas zvaniem,pieņēmu lēmumu doties tur,kur vēl neesu bijis.
Piesmēķētā tualetē,kur dūmi lēni lidinās pa ventilācijas cauruli,mēģinam atrast vietu kur uzpīpēt kāsi un sazvanīt mūsu naktstauriņus. Cauri sūdiem,kur uz tualetes sienas bija rakstīts Ļoha,mēs vienojamies par cenu un ilgumu. Katram savs,kam vnk pietrūkst mīļuma un grib atslābt,kam kas jestrāks un anālie prieki. Izsaucam taksi un dodamies ceļā...
Kas notika tālāk,mainīja manu izpratni par šo biznesu. Gaidām nākamo daļu,ja būs interese. Stāsts no dzīves. Manas.
Comments