Ir karsta, sutīga vasaras diena un es savā autiņā nesteidzīgi kaut kur braucu nav svarīgi kur, bet tā kā ir ļoti karsts man mugurā vien ir tikai maika un īsi, apspīlēti šorti, zem kuriem vasarā es nevelku neko....tā es sava nodabā braucu līdz uznāk negaidīts īss ,bet spēcīgs lietus brāziens.. cik strauji tas atnācis tik strauji lietus pāriet. Un tad ceļa malā es ieraugu sievieti vientuļu balsotāju, kura lietū izmirkusi cauri slapja mēģina nobalsot kādu auto. Nu takaš nevar ļaut sievietei izmirkušai ceļa malā stāvēt padomāju es un apturu auto. Skatoties spogulī ,kamēr viņa pienāk pie auto, man acīs iekrīt izmirkusī baltā blūzīte un svārki ,kuri lietus samērcēti kļuvuši pavisam caurspīdīgi. Vau blūzīte ir pielipusi pie ādas tā izceļot burvīgās krūtis, ekselentie krūšu galiņi aiz aukstuma sabrieduši kā ķirši pilnbriedā un kāri izspiedušies caur blūzītes slapjo audumu. Bet zem samirkušajiem plānajiem svārciņiem skaidri var saskatīt tavas baltās cakainās kanpbiksiņas, kuras tikai nedaudz piesedz šekumu. Un kāpar brīnumu mums izrādās pa ceļam un viņa kāpjot mašīnā, negribot sēdēt uz saviem slapjajiem svārciņiem, parauj uz augšu svārku malu tā nejaušām manam skatam atklājot savu burvīgo dupsi un pašai nezinot tās nodevīgās knapbiksiņas ir dziļi iespiedušās starpenītē līdz ar to man atklājot burvīgi skaisti lielās kaunuma lūpiņas ,kuras skaisti apkļāvušas bikiņu šauro auduma strēmelīti uhh, kas par skatu. Viņa iesēžas auto neko nenojauzdama ko ir atklājusi manam skatienam un mēs braucam. Ehh mans slimais prāts nespēj neparko citu domāt ,kā redzēto zem svārciņiem un blūzītes. Ik palaikam uzmetot acs kaktiņu uz viņas blūzīti un caur to redzot krūšu fantastisko formu un piebriedušo krūšu galiņu formu ko vēl vairāk ļauj baudīt drošības josta ,kura miklo blūzītes audumu vēl ciešāk piespiedusi pie viņas krūtīm.... mmm... tā domājot un ar acs kaktiņu baudot šoas jaukumus, manās apspīlētajās šortiņās ar vien cietāks un cietāks, un nemierīgāks kļūst mans draudziņš, līdz tā sārti piebriedušā galviņa nerātni izbāžas gar šortiņu staru. Opā es aiz samulsuma nezinu ko darīt neba ķerties un kārtot mēģinot to dabūt atpakaļ, neba izlikties par beigtu zivi.... jo nezinu ko var padomāt vai maniaks vai vienkārši lūgs apturēt auto un izkāps vai...bet es negribu neko no tā..... Es tomēr klusībā gribu ,lai viņa viņu pamanītu un...., bet viņa tik skatās uz ceļu mums priekšā nenojaušot ,kas darās manā prātā un vēl trakāk šortiņos.. Bet pēkšņi nez no kurienes sāk klusi skanēt pazīstama QUEEN melodija un viņa nez kāpēc tā kā satrūcas, saprotu , ka tas ir mans telefons, bet kur viņš ir? Tad pār mani nāk apskaidrība - Viņa tak sēž viņam virsū! Parasti ,kad es braucu mašīnā viens, es telefonu nometu uz blakus sēdētāja beņķa, lai vieglāk sagramstīt, kad kāds zvana. Mmm ieraugot šo burvību ceļa malā un nevarot atraut acis no viņas burvīgajām formām es pavisam biju aizmirsis paņemt telefonu no beņķa pirms viņa iesēdās mašīnā. Un te beidzot mūsu skatieni satikās un viņa mulsi pasmaidot nolaida acis tā ieraugot mana līdz neprātam piebriedušā locekļa galviņu, kura jau pilnībā bija izlīdusi šķelmīgi gar šortu staru un koķeti lūkojās uz viņu. Melodija kļuva ar vien skaļāka un skaļāka un es pabāžot bailīgi roku zem viņas dibena, sakot, ka meklēju telefonu, kurš ir palicis zem viņas. Jaušām vai nejaušām , bet es taustoties pēc telefona, pieskāros viņas jau miklājām un piebriedušajām lūpiņām ,kuras visu šo laiku bija maigi apskāvušas manu vibrējošo un Fredija burvīgās balss skaņu izdodošo telefonu.... es gaidīju , ka tu tūlīt pat viņa liks apturēt auto vai vēl trakāk vilks man pa seju.....
Autors: Exxon
Комментарии