Humānā palīdzība.

Tas bija pirms dažiem gadiem. Ar darba kolēģes vīru. Bija pasākums viesu manā. Tur arī pirts, baseins un burbuļvanna. Sēdēju vannā, Blakus darba kolēģes vīrs. Bijām iedzēruši. Tad viņš palūkāja pupu. Vēlak apsēdās blakus lai parunātu. Gribēja atklāti pastāstīt par ģimenes lietām. Viņam bija Tuvu 50 gadiem. Atzinās, ka jau vairāk kā gadu nestāv. Bet sieva grib pisties. Bijis pārsteigums, ka spaidot manu pupu, pipelīte sākusi celties. Ļoti lūdza satikties divatā. Varbūt es viņu varēšu izārstēt. Piekritu. Satikties varējām viņa kaimiņu dzivoklī. Kaimiņi izbraukuši un atstājuši atslēgas lai aplej puķītes. Atnācu kā sarunājām. Biju uzvilkusi pavedinošas biksītes. Parunājām un ļāvu sevi lūkāt. Tikām līdz gultai. Man novilka biksītes. Ļāvu lai dara kā viņam gribas. Kad bija palūkājis gan cičus gan pežu, pipelīte pacēlās. Atļāvu panēģināt nopisties. Nāca likt pežā. Taču kad bija jau galiņš pie pežas pipelīte sašļuka. Nenopisa. Bija ļoti bēdīgs.