Man iet sešpadsmitais gads kopš mētājos pa internetu jeb ar šāda veida vietnēm satieku dažādus cilvēkus, kas izklaidē un veselīgi darbojas mana dzīvē. Ir bijis dažādi, bet pēdējā laikā ar vien vairāk man raksta vīreļi, par vīriešiem, kurus negribu saukt. Viņi aizmirsuši, kas ir elementāra pieklājība un medību instinkts. Jā mēs visi esam šeit ar vienu gala mērķi, bet nedomāju, ka tiekamies, un šeit es nedomāju neko intīmu, ar visiem , kas uzraksta. Sarakste ar viens no dabīgās atlases punktiem. Katrai no mums viņi ir, pat ja to neatzīstam.
Man nav nekas pret vecumu, izskatu, tautību vai reliģisko piederību, bet ja uz godīgu atbildi, ka netiksos, es saņēmu apvainojumu par izskatu un vecumu, man tā i gribas pateikt, ka es to visu zinu, jo katru rītu es redzu sevi spogulī. Tad par ko iet runa... kāpēc mēs nevaram cienīt citus kā gribam, lai cieņa mūs?!
Komentāri