Vīrieša vēlmē pēc seksa nav tik liela nozīme hormoniem kā emocionālajai dzīvei - centrālās nervu sistēmas aktivitātes pārmaiņām. Nevar noliegt arī hormonu nozīmi. Tie rada sievietes un vīrieša atšķirības, modulē seksualitāti viena dzimuma robežās - vīrietim ar augstu testosterona līmeni (galvenais vīrieša dzimumhormons) ir cita veida seksualitāte nekā vīrietim ar zemāku. Vīriešiem testosterons piešķir aktivitāti, agresivitāti.
1.Regulāra dzimumdzīve
Regulāra dzimumdzīve normalizē hormonu līmeni asinīs, ļauj sasniegt optimālo, kas paredzēts tieši jums. Ja dzimumdzīve ir regulāra, tad arī citas iekšējās regulācijas sistēmas - endokrīnā, nervu, imūnā sistēma - būs stabilākas, tātad arī labāka veselība. Veselīga seksa mērķis ir orgasms.
Orgasma laikā paātrinās sirdsdarbība un elpošana, paaugstinās asinsspiediens, kas ātri normalizējas. Labsajūtas bauda ir iekšējās pašregulācijas brīdis, kas rada iekšējo harmoniju.
2.Atturēšanās no dzimumdzīves
Vīrieši, kuri ilgstoši atturas no dzimumdzīves, iesākumā kļūst hiperaktīvi, kas daļēji saistīts ar testosterona daudzuma pieaugšanu asinīs, turklāt cilvēks ir "veidots" tā, ka viņam ir nepieciešama cikliska dzimumdzīve.
Ja tā nav - cilvēku pārņem neskaidrs nemiers, neapmierinātība ar sevi, ar citiem, kuru pat nevar izskaidrot. Ja šis stāvoklis turpinās, tad pēc gadiem tas var beigties ar garīgu un fizisku izsīkumu, zināmā mērā dzimumfunkciju atrofēšanos, tas nenozīmē, ka atrofējas sēklinieki, bet dzimumfunkcija ieiet citā fāzē.
Organiskās pārmaiņas var būt netiešas, tās var izpausties kā imūnsistēmas novājināšanās, kas var stimulēt citu slimību parādīšanos. Ilgstošas seksuālās atturēšanās gadījumā rodas asins un sekrētu sastrēgumi mazajā iegurnī, kas var veicināt dažādu hronisku iekaisuma procesu veidošanos, piemēram, hroniska priekšdziedzera iekaisuma attīstīšanos vai paasināšanos.
Tāpēc vīrietim ļoti svarīgs jautājums ir ritmisks un regulārs sekss vai, pareizāk sakot, orgasms - ejakulācija. Sākot no pusaudžu gadiem, kad pārsvarā izteikta hiperseksualitāte, un beidzot ar gados vecākiem vīriešiem. Svarīgi ir panākt regulāru ejakulāciju līdz 25 - 28 gadiem. Līdz šim vecumam organismam izveidojās ritms, cik daudz ražot hormonus. Neregulāras ejakulācijas ar ilgstošiem atturēšanās periodiem noved pie ritma, kad vēlmes un gribēšana sāk mazināties. Nav brīnums, ka pēc 35 gadiem daļai vīriešu pilnībā pietiek ar 1-2 seksuālajiem kontaktiem mēnesī.
Dažiem var nebūt skaidrs, kā tas iespējams, ja nav pastāvīga partnera vai, piemēram, ilgstošos komandējumos (tālbraucēji, jūrnieki). Lielākā daļa vīriešu pusaudžu gados ir varējuši apmierinājumu un baudu gūt, "rotaļājoties" paši ar sevi. Arī pieaudzis vīrietis ir spējīgs to darīt, ja pats nerada pret to aizspriedumus un apzinās šā procesa nozīmi. Tas nebūt nenozīmē, ka jāsastāda grafiks nākamajam mēnesim, bet gan, ka masturbācija ir viens no veidiem, kā nodrošināt regulāru ejakulāciju.
3.Pārlieka seksuālā aktivitāte
Regulārs sekss nav tāds sekss, kas liek izsīkt ķermeņa rezervēm un cilvēkam pārsātināties. Šīs rezerves katram ir individuālas. Vīrietim jājūt, kur ir viņa fizioloģiskās vajadzības, un nedrīkst seksu uztvert kā sporta veidu, kur ikreiz jāsasniedz izcili rezultāti. Pēc ilgstošas atturēšanās stājoties dzimumattiecībās, daļa vienas nakts laikā vēlas panākt to, kas it kā palaists garām. Tā rezultātā rodas dzimumorgānu (sēklvadu, sēklas pūslīšu) muskuļu pārslodze. Regulāra šāda pārslodze var novest arī pie šo muskuļu atonijas, kad tiek zaudēta muskuļu spēja sarauties. Ejakulācijas laikā sperma netiek izsviesta, bet vienkārši iztek un seksuālā bauda vai orgasms netiek izjusts.
4.Ilgstoša neapmierinātība seksuālajā jomā.
Ilgstoša neapmierinātība seksuālajā dzīvē organismu var ietekmēt, kaut vai provocējot dažāda veida psihiskās slimības - depresiju, stresu. Neapmierināts vīrietis ir psihiski nestabils, rodas mazvērtības kompleksi, kurus viņš cenšas atrisināt, piemēram, kļūstot par despotu darbā. No organiskām problēmām droša sakarība ir ar priekšdziedzera problēmām. Ir pierādīts, ka impotenci lielākoties izraisa nevis hormonu traucējumi vai organiski bojājumi, bet psihogēnie faktori, tas nozīmē, ka impotences cēlonis ir galvā, nevis dzimumorgānos.
Komentāri