Es esmu frigīds tr, jau krietnos gados. Mani nomāc visādas lietas, kuras nau nemaz saistītas ar seksiem. Tirgū es tiku dzirdējuse, ka musulmaņi nelietojot tualetes papīru, laikam ar pirkstu un tad gar sienu. Es arī esu redzējuse kaku strīpas uz publisko tualešu sienām. Tas nu tā. Manā ieskatā ir galīgi nepareizi piekopt visu reliģiju vienlīdzību, seviški, musulmaņu. Eiropa to, iespējams, sāk apjēgt. Londonā, Parīzē esot visas sienas ar kaku trīpām un vietējiem aborigēniem tas nemaz nepatīkot. Varbūt vajag šķirot viņus pēc konfesijām? Gandrīz viss musulmaņu skaits sastāvot no šiītiem un sunnītiem, pēdējie ir stipri daudz. Pamirā, Kalnu Badahšānas tautas (runā irāņu valodās, radniecīgas tadžikiem) esot ismailīti. Šie te ismailīti stipri atšķiroties no sunnītiem un šiītiem, piemēram, dzerot alkogolu. Sīrijā esot alavīti. Patiesībā alavīti nemaz tā īsti nav šiīti. Alavītiem esot rituāls ar vīnu un maizi, līdzīgi, kā kristiešu Sv. Vakarēdiens. Astotajā gadsimtā bija tāds svētais Jānis Damaskietis. Šis te Damaskietis esot bijis arābs, bet labi esot apguvis grieķu valodu un ir atzīts baznīcas Tēvs, svētais. Sis te Damaskietis musulmaņus, kuri bija nesen ieveidojušies, uzskatīja par kristiešu sektu, ķeceriem.
Iespējams, ka Damaskietis bija saskāries ar alavītu priekštečiem, kuriem arī bija vakarēdiens. Islamā Jēzus, Marija ir akceptēti personāži. Kurdu jezīdi un druzi arī ir ar islama elementiem, bet nav musulmaņi. Druzi Izraēlā esot ļoti lojāli ebreju valstij. Varbū Eiropā jābeiz uzņemt sunnītus un šiītus? Varbūt vajag uzņemt tikai islama ninoritātes, kā alavītus, ismailītus, Persijas zaroastriešus, jezīdus, druzus? Vēl piemirsu mandeistus. Tie ir purva arābi no Tigras un Eifratas grīvas, kuru pravietis ir Jānis Kristītājs. Viņi esot iztrenkāti no islamistu puses pēc haosa , Sadama Huseina nomešanas. A ko par šito lietu domā portāla iemītnieki?
