Atdodiet man atpakaļ nolaupīto dienuŠodien vēlos nesatikt vairāk it nevienuGribu kļūt par akmeni kādā drošā vietāUn no kalna noripot pašā saules rietā
Tur es mierā gulēšu savu saldo mieguPavasara viducī apbērta ar snieguPāri lidos putnu bars un uz mana plecaNolaidīsies atpūsties kāda vārna veca
Melnā vārna izstāsti savu dzīves stāstuMelnā vārna palīdzi saprast man šo lāstuMelnā vārna paskaidro, varbūt tu to jūtiKāpēc būt par cilvēku dažreiz ir tik grūti
Uguns vēji pieskaras manām akmens lūpāmUn es jūtu sirdi jau sīkās drumslās drūpam.Melnā vārna atvadās spārnus savicinot,Ko gan dzīvot nozīmē, lai es pati minot
Atdodiet man atpakaļ nolaupīto dienuŠodien vēlos nesatikt vairāk it nevienu.Gribu kļūt par akmeni kādā drošā vietāUn no kalna noripot pašā saules rietā
Tā es tagad guļu te mēmā akmens lomāNezinot ne nieka no tā ko vārna domāTā es tagad guļu kā akmens saules rietāTā jau kuro gadu aizvien tai pašā vietā